Skribenta Memuāri #1199 [a.k.a. mājupnākšana]

Topi sveicināts, manu dārgo lasītāj!

Jūtos vainīgs Tavā priekšā, ka tik ilgi neesmu neko rakstījis ne šeit, ne kādā citā sociālās saziņas vietnē. Man ir attaisnojoši iemesli, bet tie lai paliek personiskām pārrunām zem četrām acīm, kas ir notikusi ar sauju ļaužu. Ja jūties, ka esi viens no tiem, un esmu Tevi aizmirsis, no visas sirds atvainojos un aicinu pieteikties - aprunāsimies pie kādas tējas tases, izkratīsim sirdis, dvēseles un varbūt kādu muskuli, ja vienam otru nāksies ilgi gaidīt. Ziema taču nāk.

Lai nu kā, ir pagājis kāds laiciņš un nav tā, ka zvilnēju dīvānā un lūkojos seriālos/filmās vai kā citādi [nosacīti] bezjēdzīgi pavadīju laiku - darāmā man nav trūcis, un tas tikai kraujas kaudzē. Zinu, ka neesmu tāds vienīgais, bet redzu, ka vēl aizvien ir pārāk daudzi, kas šādus faktus savā dzīvē ignorē.

Ar šo ierakstu tikai vēlējos Jums visiem paziņot, ka mana kontaktinformācija nav mainījusies, joprojām esmu Skribents, tikai šoreiz varētu likt piezīmi 'V1.1', vai kaut kā tā, jo uz vietas taču teju neviens nestāvam, vai ne?

Nevaru Tev solīt, ka regulāri un aktīvi twītošu, feisbukošu, draudzēšos vai Memuārus dzemdēšu, bet tas, ka centīšos šo vidi atkal iekļaut savā ikdienas ritumā, gan ir teju vai kā akmenī kalts.

Lai Tev veicas!

Skribents.

 p.s. No Rīgas esmu pārcēlies uz dzīvi Jelgavā.

Skribenta Memuāri #1198 [a.k.a. buržujs maskačkā]

Labdien, labvakar, labrīt!

Iespējams, būsiet pamanījuši, ka pēdējā laikā neesmu diez ko aktīvs sociālajos portālos, arī ikdienas ritumā manu viepli ne daudziem gadās aplūkot, bet tas viss bija cēlāka mērķa vārdā. No vārdiem pārgāju pie darbiem un nu ir rezultāts - esmu pārvācies no Jelgavas uz Rīgu. Nekādu sālsmaizpārtī netaisos rīkot, bet viesus, ja tādi pieteiksies, gan varu uzņemt. Varbūt tad arī kopīgi varēsim izspriest - mājai draņķīgi pamati, vai arī es kaut kur dziļi zemapziņā dikti sajūsminos par trollbusiem, un nedaudz trīcu ik reizi, kad dzirdu tādu garām braucot.

Tā īsti man arī vairs nav ko teikt.

Ja nu kāds vēlas ar mani sazināties, visērtāk to darīt ar skype (skribenc) vai tālruņa starpniecību.

Stay tuned,

Skribents.

Skribenta Memuāri #1197 [a.k.a. pasaules gals in ingliš]

Sveiks, 12.klases audzēkni, kā arī visi pārējie, kas pieņem sveicienu.

Grūti nepamanīt, ka šī gada 12.klases CE angļu valodā izraisīja vispārēju paniku, haosu, Valsts apvērsumu un pasaules galu kopumā. Sabiedrības sašutumu var daļēji saprast - atbildīgās institūcijas kaut ko ačgārni salikušas ar mērķi panākt maksimāli daudz nenokārtotus eksāmenus, jo atbildes būs nepareizās vietās un kas tik vēl ne. Tā kā man paziņu lokā nav potenciālo vidusskolas beidzēju (ar izņēmumiem, kurus uz vienas rokas pirkstiem iespējams saskaitīt), arī pats jau kādu brīdi nedeldēju ūzas skolas solā, līdz galam neesmu informēts par to, kas īsti tur bija noticis, bet, vadoties pēc pieejamās info, saprotu, ka bija kaut kas vienkārši samainīts vietām (nekas nebija nekur pazudis + esot bijis informatīvais teksts)? Ja esmu ko sapratis aplami, izlabo mani, bet, ja ir pareizi - ja Tu, potenciālais vidusskolas absolvent, nespēj orientēties nestandarta situācijā un atrast no tās izeju, varbūt labāk vēl pāris gadus paliec skolas solā? Kā Tu esi iztēlojies/-usies augstskolu, darba tirgu, dzīvi kopumā? Neviens tur ar Jums neauklēsies, pakaļ neskries un visu Jūsu vietā nedarīs, un pašu spēkiem nāksies kārtot jautājumus, kas ir krietni sarežģītāki par attiecīgās ailītes atrašanu tieši pretī jautājumam.

Iesaku laicīgi sākt domāt ar galvu, nevis muguras lejas daļas mīkstajiem audiem, tas var noderēt nākotnē. Par skādi arī nenāks gatavošanās nākošajiem eksāmeniem, nevis (nu jau aizvadītā) štrunta pataisīšanu par globālo katastrofu.

Skribents.

Skribenta Memuāri #1196 [a.k.a. vairs neaktuāls darba piedāvājums]

Skatos, ka šo ziņu pēdējā laikā bieži lasa. Vēlējos vien pateikt, ka vakance sen vairs nav aktuāla!

Skribenta Memuāri #1195 [a.k.a. brīvprātīgā sēdēšana tumsā]

Sveicināts, mans dārgais lasītāj.

Pēdējā laikā aizvien grūtāk neievērot Jūsu un pat uzņēmumu aicinājumus pievienoties zemes stundai (vai kā nu šis pasākums saucās/rakstās), pie reizes arī apstiprinot, ka pats piedalīsies šajā pasākumā, brīvprātīgi atslēdzot no elektrības visas ierīces un ko tik vēl ne.

Atcerieties tikai pirms tam līdz galam uzlādēt savus viedtelefonus, planšetes, portatīvos datorus un pārējo.

Starp citu, cik saprotu, tad šim visam nolūks ir planētas glābšana/saglabāšana vai kaut kas tamlīdzīgs, ja? Nu, tad dikti ceru, ka ikviens, kura miteklī tajā x stundā valdīs tumsa un klusums, spēs arī turpmāk rūpēties par savu dārgo zemi gan šķirojot atkritumus, gan pērkot jaudīgāku transporta līdzekli, nemaz nerunājot par visu pārējo.

Patīkamu nedēļas nogali,

Skribents.

Skribenta Memuāri #1194 [a.k.a. kā Skribents no dzimtenes aizlidot taisās]

Laipni lūgts, mans dārgais lasītāj, šajā burvīgajā dienā, kad jebkādu savu tizlumu, neizdarību vai vēl nezin ko var norakstīt uz maģisko datumu, kas iekritis tieši piektdienā. Fakts, ka medicīniskais laika tips ir pēc kārtas trešais, šo iespēju visu vainu novelt no saviem pleciem tikai palielina.

Lai nu kā, neesmu šeit nācis klāstīt savu nostāju māņticības, hronisku slimību jautājumos. Arī vāvuļot par to, kā man sokas un ar ko es pēdējā laikā nodarbojos, īsti nevēlējos.
Nav tā, ka man telefons nepārtraukti būtu noslogots ar zvanu/sms plūsmu, draudzīgajā portālā pludotu vēstuļu upes vai twitter katru mīļu brīdi nāktu mention`i, tomēr sajutu nepieciešamību šeit paziņot, ka pirmdienas pievakarē (nedaudz pēc pieciem) došos ilgi gaidītā atvaļinājumā, šoreiz ārpus dzimtenes robežām. Kamdēļ es to rakstu? Tamdēļ, ka līdz brīdim, kad būšu atpakaļ, nebūšu sastopams nekur internetā. Galvenokārt tāpēc, ka LMT pakalpojums "Internets viesabonēšanā" ir nedaudz par dārgu, tamdēļ gan man, gan Jums, gan arī manam konta stāvoklim būs labāk, ja līdz pat piektdienas vakaram nelūkošos sociālajos portālos/e-pastos. Sazvanāms gan būšu, bet, tā kā lielākā daļa no ļaudīm, kas ar mani mēdz telefoniski komunicēt, joprojām nav spējuši atteikties no neizdevīgajām priekšapmaksas kartēm un pāriet uz kādu nopietnu pieslēgumu (vai arī to ir izdarījuši, bet joprojām uztraucas par katru santīmu) īsti neceru uz lielu aktivitāti arī šajā lauciņā, tamdēļ, ja nu kādam ir kādas akūtas nepieciešamības, nokārtojam tās līdz pirmdienas rītam, ok?

Visas cerības uz to, ka šis atvaļinājums dos to nepieciešamo boost`u, lai šis gads būtu tik intensīvs, krāsains, rosības un panākumiem bagāts, kādu esmu to iekļāvis savā piecgades plānā (tajā, protams, ietilpst arī tipiskie dzīves mērķi - izaudzināt čūsku, nosist koku un iesēt dēlu).
Veiksmes mums, veiksmes Jums un līdz tālākai saziņai!

Nākamo nedēļu gaidot,
Skribents.

Skribenta Memuāri #1193 [a.k.a. falalalalālalālā don`t!]

Sveiciens visiem maniem dārgajiem lasītājiem!

Valsts svētki ir aizvadīti un, zinot ļaužu tieksmi nepārtraukti kaut ko gaidīt, ir sācies lielais ziemassvētku gaidīšanas bums, sev līdzi nesot rotājumu parādīšanos mitekļos, jaunu dzērienu un atlaižu vilni veikalos, nebeidzamās, gadu desmitiem atklausītās dziesmiņas radio stacijās un visu pārējo, kas vien ir ar šo pasākumu saistīts. Nepārmetu nevienam, kurš jau izjūt ziemassvētku gaisotni, popularizējot gan iepriekš minētos meldiņus, rotājot sevi un savu apkārtni, mielojoties ar kādiem karstdzērieniem un tā tālāk, es tikai nācu šeit pavēstīt savu nostāju.

Jau trešo gadu pēc kārtas es šos t.s. svētkus nesaskatu tā, kā vairums. Man tie nenozīmē dāvanu iegādi, pārspīlētu laipnību, reizi gadā ziedošanu labdarībai, lai par to varētu saņemt kādu no kartona vai vienkārši biezāka papīra izgrebtu apliecinājumu, kuru vēlāk rādīt citiem, informējot par to, cik jauks esmu. Dāvanas es varu sniegt jebkurā gada laikā un man nav nepieciešama viena diena gadā, lai finansiāli vai kā citādi palīdzētu tiem, kam iet vēl sliktāk kā man. Es to varu darīt un arī daru ikdienā. Tamdēļ arī šoreiz vēršos pie Jums ar informāciju, ka šogad, ieturot tradīciju, netaisos pirkt/taisīt/<izkrāso pats> kādam dāvanas, lai tikai izpildītu kaut kādas saistības, kā arī nevēlos neko saņemt. Man ziemassvētki ir laiks, kad mierīgi pabūt kopā ar ģimeni un vēlāk vienatnē pārcilātu un sakārtotu domas, lai varētu pēc tam mierīgu sirdi atgriezties ikdienas darbu steigā.

Savu galveno domu esmu pavēstījis un dziļākā tēmas izķidāšanā (publiskā telpā) negrasos iesaistīties.

Vēlu visiem patīkamu adventes laiku, tuvumā sev svarīgus cilvēkus un sirdsmieru, mēģinot atcerēties pamatvērtības, nevis ļauties šo svētku komercionalizēšanai.

Peace,

Skribents.