Sveiks, mans uzticamais lasītāj.
Apzinos, ka uzrunāju mazu auditoriju, bet labāk mazu un tādu, kam patiesi tas interesē, nekā fanu pūli.
Jebkurā gadījumā, šodien prātoju, ka vajadzētu atsvaidzināt šo vietni ar jaunu ierakstu. Domāju tā un domāju šitā. Varētu to un vēl mazliet vēl kaut ko. Bet nē, pienāca vakars, un nāca jaunas apgaismības, tamdēļ iecerētie scenāriji tika izmesti grozā, kurš ir jau pilns līdz malām.
Un tā nu es nonācu pie slēdziena (jau neskaitāmo reizi), ka nav tā īsti par ko sūkstīties. Manām prioritātēm nav jābūt tādām, kādas ir plašāk zināmajam vairumam. Man pietiek ar to, ka man ir mērķi uz ko tiekties un patiesi lieliski cilvēki man apkārt, kas mani tajā atbalstīs, kaut arī cik dumji tas reizēm nešķistu.
Un vēl, nesen aizdomājos - kuru no diviem ceļiem nez es aiziešu?
Pirmais būtu : vizuālais tēls neko cils nav, drīzāk tāds vīrelis, kas ģērbjas tā, kā ir ērti, nevis tā, kā uzspiež etiķete. Strādā sev interesējošu/radošu darbu un dzīvojās tā viegli pa dzīvi.
Otrais : Glauns ancuks, glīti sasukāti mati un mētelis pāri visam. Darbs - kā jau [izkrāso pats] līmeņa vadītājam, proti, visa diena ofisā ar papīriem un šādiem tādiem izbraukumiem/komandējumiem.
Es, protams, pats apzinos, kuru es vēlētos, bet interesanti - kurš sanāks?
Un kā ir ar Tevi? (saprotu, ka jautājums tendēts vīriešiem, bet, ja ir dāmas, kas vēlas atbildēt, var pārveidot to tekstu tāda paša līmeņa sievietes vizuālajam/ikdienas darba tēlam)
Veiksmes nākotnē vēlot,
Skribents
.
Skaista mūzika
AtbildētDzēst