Skribenta Memuāri #1187. [a.k.a. dubultvē dubultvē dubultvē]

Atceries tos laikus, kad aktuālākais iepazīšanās veids bija kādi kopistīgie pasākumi nedēļas nogalēs, kad visi sanāca bariņā, lietoja apreibinošas vielas un vakars noslēdzās ar visādām neķītrībām? Vieniem tas tīri labi gāja pie sirds, citiem gan ne. Tagad, kad tikpat kā ikvienam mājās/darbā/<izkrāso pats> ir pieejams PC ar internetu, vai vismaz kāds nenormāli kruts telefons, kurš ļoti labi pilda visvisādas funkcijas, tik ne telefonam paredzētās, tas viss ir krietni vienkāršāk - atliek vien piereģistrēties kādā sociālajā tīmeklī, piemēram, twitter. Par sejasgrāmatām, četriem kvadrātiem un ko tik vēl ne es nepratīšu diži izteikties, jo tādus nelietoju, un draugiem.lv, manuprāt, jau lielai daļai ir palicis tikai domubiedru sadaļas dēļ, vai vismaz kā mobilā aizvietotājs, kad telefongrāmatā visi ieraksti izzuduši tādu vai šitādu iemeslu dēļ. Par seja.lv vispār nerunāšu, cerot, ka mani lasītāji tādā drazā neapgrozas.

Lai nu kā, ko gan tas ir mainījis mūsu ikdienā? Pirmkārt jau ir krietni vieglāk kļūt par stalkeri un sekot cilvēkiem, kuri nemaz nezin par Tavu eksistenci, vai arī gluži vienkārši uzmeklēt savu pamatskolas lielo mīlestību, sekot un lasīt visu, ko šamais/-ā dara.

Ja nav noslieces uz šādām atrakcijām, var arī vienkārši sekot ļaudīm, kas šķiet incanti, iesaistīties ar šamiem kaut kādās sarunās vai tamlīdzīgās performancēs un beigu beigās pat varbūt satikt. Kas zin, varbūt tieši tur Fortūna uzgriezīs savu žilbinošo smaidu un piespēlēs Tavu īsto, vienīgo? Iespēja nav liela, bet arī izslēgt to nevajadzētu.

Teiksi, ka tikties ar cilvēkiem no interneta ir bīstami? Nu, viss atkarājas no tā, ko Tu saproti ar vārdu "bīstams". Jā, ir bijuši nelāgi gadījumi, kad internetļaudis liek sevī vilties un tad viss, ko gribas darīt, ir pārgriezt i-neta vadu, aizvērt aizkarus, ielīst stūrī un, nemainīgā ritmā šūpojoties un vienā punktā blenžot, dungot kādu vien sev zināmu dziesmiņu, bet ir arī sastapti tādi ļaudis, kuri kļūst par patiesi tuviem draugiem. Citreiz vienkārši labiem kopestīgas pasēdēšanas biedriem, kā tas notika pagājušajā nedēļas nogalē.

Lai nu kā, neba twitter viens vaininieks - ir sastapti arī daudzi cilvēki kopš (jā, tālāk nav drukas kļūdas un tas nav joks) vecajiem, labajiem CS 1.6 laikiem, kad vēl diženā NetGames komūna bija dzīva. Ar dažiem vēl šobaltdien gadās uzturēt kontaktus.

Bet, nenovirzoties no sociālo drazu tēmas - pateicoties twitter manā dzīvē ir ienākusi saujiņa ļaužu, kurus nebūt negribas ar slotas kātu dzīt prom no turienes, un par to tāds kā zināms prieks pārņem.

Vēl kāds pozitīvais aspekts - visu var uzzināt krietni ātrāk, kā arī atbildes uz jautājumiem, kuri ir pietiekami specifiski, lai gūglētos un stundām nodotos baneru pētīšanai, kas sola, ka esi laimējis loterijā. Kumēdiņi, viedokļi, pat darba/dzīvesvietas piedāvājumi, palīdzība zagta velo vai nozaudēta kāmja gadījumā - tas viss tur ir, jāprot tikai pareizi ar to mantiņu spēlēties. Vēl joprojām nesaprotu, kamdēļ tik daudzi man zināmie ļautiņi nelieto šo papildiespēju.

Vai Tev ir daudz personu draugu/paziņu/sazin-nezin-vēl-kā lokā, kuri iegūti tieši no i-neta, nevis no random pasākumiem?

p.s. no šodienas esmu noņēmis ierobežojumus komentāriem - tagad šo vietni drīkst piemētāt ar saviem viedokļiem arī tie, kuri to līdz šim neprata/nespēja.

Uz sazināšanos,

Skribents.

Tuvākā mēneša laikā svēti nosolos arī ko lasāmāku un baudāmāku šeit ieskricelēt.