2011. gada 17. oktobris

Skribenta Memuāri #1192 [a.k.a. paziņojums T2/ZZ lietotājiem]

Sveicināts, mans dārgais lasītāj!

Kā jau visiem labi zināms, pāris mēnešus (kopš Augusta vidus, ja gribam būt precīzi) esmu LMT klients un galīgi vairs ne ZZ, kas daudzos radīja izbrīnu pēc sarunas, kas maksāja salīdzinoši dārgāk, vai sms, par kuru vispār bija jāmaksā.
Lai arī mans telefons arī ZZ laikos nebija pārslogots no zvanu un sms plūsmas, pēc pārejas uz LMT uzradās saujiņa ļaužu, kas izteica nepatiku par manu lēmumu, jo nu, redzies, esot dārgāka saziņa. Tad nu Jums šodien sniedzu prieka vēsti - no šī brīža esmu atradis pielietojumu savam vecajam telefonam un 1Ls monētai, kas iekrita Statoil kasē. Jā, esmu nopircis ZZ. Nē, es nepametu pieslēgumu, tas man paliek kā pamatsaziņas līdzeklis. Priekšapmaksa tiks izmantota vairāk ienākošajai informācijas plūsmai.

Ja nu kādu interesē, kāda ir maģiskā ciparu kombinācija, kuras galā esmu sastopams T2/ZZ draudzīgās cenās, to, lūdzu, vaicājiet privāti.

Paldies par uzmanību,
Skribents.


2011. gada 6. oktobris

Skribenta memuāri #1191 [a.k.a. tukšums un klusums]

Cerams, viens no tiem labākajiem šībrīža diennakts laikiem, manu dārgo lasītāj.

Sev par brīnumu, ik pa laikam saņemu atgādinājumu kaut ko nebūt šeit ierakstīt, jo, redzies, sen jau tā nav darīts un pat caur monitoru var redzēt, ka uz šī memuāra krājas pamatīga putekļu kārta.
Kamdēļ gan tā? Grūti pateikt. Nav tā, ka man ik pa laikam neuzpeldētu kāda doma, kuru publiski iztirzāt, vai vienkārši pagarāks iekšējais monologs, kuru varētu atļauties nopublicēt. Ir, bet ne vienmēr es to varu izdarīt, un katru reizi esmu paļāvies uz variantu "būs jau labi, atcerēšos" , ko es, kā jau redzam, cītīgi nedaru. Cik spēšu - labošos.

Piesēdos šovakar ar domu, ka varētu kaut ko uzskricelēt. Jā, redzies, tas kā reizi izdevās, bet ne gluži tā kā vēlētos. Sauciet to par rudens depresiju, iedvesmas zudumu vai vienkārši izdomas trūkumu, bet jau ilgu laiku es nespēju saņemties kaut ko nebūt lasāmu šeit ierakstīt, tamdēļ paziņoju, ka uz nenoteiktu laiku šeit variet arī neko negaidīt. Tiem, kas mani vēro sociālajos portālos, tie pirmie uzzinās par kaut kā jauna uzrašanos. Ja ir vēl kādi - lūkojieties ka lūdzu uz mani sociālajos portālos.

Paldies.

Cerot uz drīzu atkal redzēšanos,
Skribents.