Sev par brīnumu, ik pa laikam saņemu atgādinājumu kaut ko nebūt šeit ierakstīt, jo, redzies, sen jau tā nav darīts un pat caur monitoru var redzēt, ka uz šī memuāra krājas pamatīga putekļu kārta.
Kamdēļ gan tā? Grūti pateikt. Nav tā, ka man ik pa laikam neuzpeldētu kāda doma, kuru publiski iztirzāt, vai vienkārši pagarāks iekšējais monologs, kuru varētu atļauties nopublicēt. Ir, bet ne vienmēr es to varu izdarīt, un katru reizi esmu paļāvies uz variantu "būs jau labi, atcerēšos" , ko es, kā jau redzam, cītīgi nedaru. Cik spēšu - labošos.
Piesēdos šovakar ar domu, ka varētu kaut ko uzskricelēt. Jā, redzies, tas kā reizi izdevās, bet ne gluži tā kā vēlētos. Sauciet to par rudens depresiju, iedvesmas zudumu vai vienkārši izdomas trūkumu, bet jau ilgu laiku es nespēju saņemties kaut ko nebūt lasāmu šeit ierakstīt, tamdēļ paziņoju, ka uz nenoteiktu laiku šeit variet arī neko negaidīt. Tiem, kas mani vēro sociālajos portālos, tie pirmie uzzinās par kaut kā jauna uzrašanos. Ja ir vēl kādi - lūkojieties ka lūdzu uz mani sociālajos portālos.
Paldies.
Cerot uz drīzu atkal redzēšanos,
Skribents.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru