Iespējams, būsiet pamanījuši, ka pēdējā laikā neesmu diez ko aktīvs sociālajos portālos, arī ikdienas ritumā manu viepli ne daudziem gadās aplūkot, bet tas viss bija cēlāka mērķa vārdā. No vārdiem pārgāju pie darbiem un nu ir rezultāts - esmu pārvācies no Jelgavas uz Rīgu. Nekādu sālsmaizpārtī netaisos rīkot, bet viesus, ja tādi pieteiksies, gan varu uzņemt. Varbūt tad arī kopīgi varēsim izspriest - mājai draņķīgi pamati, vai arī es kaut kur dziļi zemapziņā dikti sajūsminos par trollbusiem, un nedaudz trīcu ik reizi, kad dzirdu tādu garām braucot.
Tā īsti man arī vairs nav ko teikt.
Ja nu kāds vēlas ar mani sazināties, visērtāk to darīt ar skype (skribenc) vai tālruņa starpniecību.
Sveiks, 12.klases audzēkni, kā arī visi pārējie, kas pieņem sveicienu.
Grūti nepamanīt, ka šī gada 12.klases CE angļu valodā izraisīja vispārēju paniku, haosu, Valsts apvērsumu un pasaules galu kopumā. Sabiedrības sašutumu var daļēji saprast - atbildīgās institūcijas kaut ko ačgārni salikušas ar mērķi panākt maksimāli daudz nenokārtotus eksāmenus, jo atbildes būs nepareizās vietās un kas tik vēl ne. Tā kā man paziņu lokā nav potenciālo vidusskolas beidzēju (ar izņēmumiem, kurus uz vienas rokas pirkstiem iespējams saskaitīt), arī pats jau kādu brīdi nedeldēju ūzas skolas solā, līdz galam neesmu informēts par to, kas īsti tur bija noticis, bet, vadoties pēc pieejamās info, saprotu, ka bija kaut kas vienkārši samainīts vietām (nekas nebija nekur pazudis + esot bijis informatīvais teksts)? Ja esmu ko sapratis aplami, izlabo mani, bet, ja ir pareizi - ja Tu, potenciālais vidusskolas absolvent, nespēj orientēties nestandarta situācijā un atrast no tās izeju, varbūt labāk vēl pāris gadus paliec skolas solā? Kā Tu esi iztēlojies/-usies augstskolu, darba tirgu, dzīvi kopumā? Neviens tur ar Jums neauklēsies, pakaļ neskries un visu Jūsu vietā nedarīs, un pašu spēkiem nāksies kārtot jautājumus, kas ir krietni sarežģītāki par attiecīgās ailītes atrašanu tieši pretī jautājumam.
Iesaku laicīgi sākt domāt ar galvu, nevis muguras lejas daļas mīkstajiem audiem, tas var noderēt nākotnē. Par skādi arī nenāks gatavošanās nākošajiem eksāmeniem, nevis (nu jau aizvadītā) štrunta pataisīšanu par globālo katastrofu. Skribents.
Pēdējā laikā aizvien grūtāk neievērot Jūsu un pat uzņēmumu aicinājumus pievienoties zemes stundai (vai kā nu šis pasākums saucās/rakstās), pie reizes arī apstiprinot, ka pats piedalīsies šajā pasākumā, brīvprātīgi atslēdzot no elektrības visas ierīces un ko tik vēl ne.
Atcerieties tikai pirms tam līdz galam uzlādēt savus viedtelefonus, planšetes, portatīvos datorus un pārējo.
Starp citu, cik saprotu, tad šim visam nolūks ir planētas glābšana/saglabāšana vai kaut kas tamlīdzīgs, ja? Nu, tad dikti ceru, ka ikviens, kura miteklī tajā x stundā valdīs tumsa un klusums, spēs arī turpmāk rūpēties par savu dārgo zemi gan šķirojot atkritumus, gan pērkot jaudīgāku transporta līdzekli, nemaz nerunājot par visu pārējo.
Laipni lūgts, mans dārgais lasītāj, šajā burvīgajā dienā, kad jebkādu savu tizlumu, neizdarību vai vēl nezin ko var norakstīt uz maģisko datumu, kas iekritis tieši piektdienā. Fakts, ka medicīniskais laika tips ir pēc kārtas trešais, šo iespēju visu vainu novelt no saviem pleciem tikai palielina.
Lai nu kā, neesmu šeit nācis klāstīt savu nostāju māņticības, hronisku slimību jautājumos. Arī vāvuļot par to, kā man sokas un ar ko es pēdējā laikā nodarbojos, īsti nevēlējos. Nav tā, ka man telefons nepārtraukti būtu noslogots ar zvanu/sms plūsmu, draudzīgajā portālā pludotu vēstuļu upes vai twitter katru mīļu brīdi nāktu mention`i, tomēr sajutu nepieciešamību šeit paziņot, ka pirmdienas pievakarē (nedaudz pēc pieciem) došos ilgi gaidītā atvaļinājumā, šoreiz ārpus dzimtenes robežām. Kamdēļ es to rakstu? Tamdēļ, ka līdz brīdim, kad būšu atpakaļ, nebūšu sastopams nekur internetā. Galvenokārt tāpēc, ka LMT pakalpojums "Internets viesabonēšanā" ir nedaudz par dārgu, tamdēļ gan man, gan Jums, gan arī manam konta stāvoklim būs labāk, ja līdz pat piektdienas vakaram nelūkošos sociālajos portālos/e-pastos. Sazvanāms gan būšu, bet, tā kā lielākā daļa no ļaudīm, kas ar mani mēdz telefoniski komunicēt, joprojām nav spējuši atteikties no neizdevīgajām priekšapmaksas kartēm un pāriet uz kādu nopietnu pieslēgumu (vai arī to ir izdarījuši, bet joprojām uztraucas par katru santīmu) īsti neceru uz lielu aktivitāti arī šajā lauciņā, tamdēļ, ja nu kādam ir kādas akūtas nepieciešamības, nokārtojam tās līdz pirmdienas rītam, ok?
Visas cerības uz to, ka šis atvaļinājums dos to nepieciešamo boost`u, lai šis gads būtu tik intensīvs, krāsains, rosības un panākumiem bagāts, kādu esmu to iekļāvis savā piecgades plānā (tajā, protams, ietilpst arī tipiskie dzīves mērķi - izaudzināt čūsku, nosist koku un iesēt dēlu). Veiksmes mums, veiksmes Jums un līdz tālākai saziņai!
