Man nevajag to, kas paliek pāri vai nāk pats. Man vajag to, ko es vēlos, un, ja es to nedabonu tad/tā, kad/kā vēlos, uzvedos kā mazs bērns - "uzmetis lūpu" sēžu stūrī un bubinu par to, cik dzīve netaisna, cik debesis pelēkas un zāle vāja. Es gribēju teikt ne-zaļa.
Lai nu kā, pēdējās dienas neesmu savā ādā. Kaut kas nav lāga - ik rītu pamostos jūtami nosvīdis un bez jebkāda noskaņojuma. Vismaz pozitīvā virzienā. Kas dara tramīgu - ne man paaugstināta temperatūra, ne man acij netīkami murgi traucē naktsmieru, bet kā nu ir, tā nu ir. Vienu viedokli esmu uzklausījis, kurš man šķita svarīgs. Varbūt vēl kāds vēlas pamēģināt?
Un, atgriežoties pie pirmās rindkopas - apsveicu visus, kas nīdēja, ka ir pārāk auskts! Nu vēsums sāk atkāpties, lēnu garu tuvojas pavasaris. Un tagad ir mana kārta kļūt īgnam, niķīgam un visādi citādi uzvesties kā 13gadīgam skuķim. Tikai neba nu es par gaisa temperatūru sūkstīšos. Nē, laikapstākļus es mainīt nespēju, tāpēc par tiem arī īpaši nesatraucos.
Bet pačīkstēt gan man patīk.
Pēc ilgiem laikiem ir pārņēmusi tā nelāgā sajūta. Tā sajūta, ka gribas neprātīgi iemīlēties. Nu tā, ka staigā pāris centimetrus virs zemes, spēj otra dēļ izdarīt pat neispējamo. Nereti pat ko tādu, ko vēlāk nožēlot. Bet ar smaidu sejā, un tas nav tas pats, kas nožēlot gadījuma sakaru pēc pārmērīgas alkohola lietošanas.
Bet, bet, bet... If "ifs" and "buts" were candy and nuts, wouldn't it be a Merry Christmas?
Lai nu kā, pārmaiņas pēc gribētos arī ko tādu izjust atpakaļā, bet tas, šķiet, tā uz vēlmi vien vai knipja uzsitienu nenāks. Tad nu laiks ierausties man stūrī, "uzmest lūpu" un gaidīt, kad pāries man šis viss, lai varu sākt atkal rīkoties, ne tikai truli gaidīt.
Veiksmīgu (agro) pavasari vēlot,
Skribents.
Man vēl nav apnikusi ziema. Nezinu, kāpēc tā.. bet tā ir. :D
AtbildētDzēstEsmu ziemas/vasaras cilvēks. Tomēr tie lielie mīnusa grādi man lika sākt ilgoties pēc siltāka laika. Viss ir labs, kas ar mēru.
AtbildētDzēstRunājot par tie iemīlēšanos - uzmanies, ko vēlies. Es ilgu laiku uzskatīju, ka neesmu uz to spējīgs un tad nesen ar mani tas notika. Rezultāts ir tāds, ka palidinājos un nokritu uz dibena salaužot astes kaulu.
Par nedabūšanu - man ir nedaudz līdzīgi. Es sagribu kaut ko, tad, ja to neiegūstu pilnībā atmetu un atgrūžu. Bonusā tam vēl sabožos kā ezis un visiem duru, kas lien tuvāk. (irosniski - viena no manām iesaukām ir ezis, bet ne šī iemesla pēc)
Labs nāk ar gaidīšanu, silts ar sildīšanu! ;)
AtbildētDzēstIr lietas, kas tomēr dzīvē notiek tik un tā - esi iespītējies, uzvedies kā 13gadīgs skuķis, vai esi ielīdis alā ar uzmestu lūpu!
Tieši tāpēc jau tā ir DZĪVE.
Ja visu varētu ietekmēt un noteikt mēs paši, diez vai tā būtu tik interesanta. :)
Cheers